Talsu pilsētas vēsture

Vārds “Talsi” pirmo reizi minēts Romas pāvesta sūtņa Ainas Balduīna līgumā ar kuršu cilšu vecākajiem 1231. gadā. Pilsētas vēsturiskais cents atrodas tieši starp Talsu un Vilkmuižas ezeriem, ietverot tādas vecpilsētas ielas kā Ūdens, Kalēju, Dzirnavu, Kalna, Laidzes un Lielā iela.

13. gadsimta beigās netālu no pilskalna tika uzcelta vācu bruņinieku ordeņa mūra pils, ap kuru tika celtas arī lēņu muižas. 15. gadsimtā šeit dzīvoja vācu amatnieki un tirgotāji. Tikai Kurzemes hercoga Jēkaba laikā Dzelzciemā, kas atrodas pie Talsiem, tika ierīkots dzelzs ceplis, tādējādi rosinot saimnieciskās dzīves attīstību. Laikam ejot, Talsi ir piedzīvojuši gan karus, gan mēri (laikā no 1657. gada līdz 1710. gadam), kā pilsētas mēroga ugunsgrēku 1733. gadā.

18. gadsimta beigās ebreji iegūst atļauju apmesties uz dzīvi Talsos. 19. gadsimts pilsētā iesākās ar jaunu rosmi. 1863. gadā šeit sāka darboties pirmā privātā elementārskola, ko vadīja Fr. Feldmanis, bet jau 1873. gadā tika atvērta Talsu miesta privātā apriņķa skola, kas tika saukta arī par kreisskolu un ko kādu laiku vadīja arī valodnieks K. Mīlenbahs. Mācības šajās skolās notika vācu valodā, bet 1887. gadā Jauntalsos tika atvērta pilsētas skola, kurā mācību valoda bija krievu valoda.

20. gadsimta sākumā Talsi piedzīvoja kā 5. gada revolūciju, tā arī soda ekspedīcijas briesmu darbus, kuru laikā tika nošauti cilvēki un nodedzinātas apmēram 60 ēkas. Neskatoties uz pastāvīgajām nebūšanām, pilsētas dzīve turpinājās, un nami tika atjaunoti un uzcelti no jauna. Pēc tam sākās 1. Pasaules karš – ienākot vācu karaspēkam, pilsētā no 5000 iedzīvotājiem palika vien 1100 iedzīvotāji. Pilsētas tiesības Talsiem tika piešķirtas 1917. gadā, bet miera laiki šeit sākās vien 1920. gadā. Arī 1919. gads izrādījās grūts un smags, jo pilsētai bija jāpiedzīvo pastāvīgas varas maiņas – no boļševikiem uz bermontiešiem, no bermontiešiem uz landesvēru…

Sākot ar 1913. gadu, kad tika uzcelts Latviešu biedrības nams, Talsos nodarbojās ar teātra spēli, dejošanu, dziedāšanu, kā arī gleznošanu, rīkojot par novada mākslinieku izstādes. 1919. gadā Talsos un apriņķī tika nodibināta pirmā vidusskola, kas atradās barona Firksa pilsētas mājā, bet tagad savu lokācijas vietu un statusu ir mainījusi. 1930. gados Talsos iecienītākie sporta veidi bija vieglatlētika un futbols. Talsi bija un tā arī palika par amatnieku un sīktirgotāju pilsētu. 1935. gadā Talsos bija jau 4116 iedzīvotāji, no tiem 82% bija latvieši, 12% – ebreji, bet 3% – vācieši. Laikā no 1941. gada līdz 1945. gadam Talsos saimniekoja Vācu okupācijas vara.

Pēc kara 50. un 60. gadi bija Talsu pilsētas sakopšanas laiks – labiekārtošana, parku, skvēru, laukumu, ielu un celiņu izbūve bija kļuvusi par savdabīgu jaunrades darbu. 1960. gadā Talsos tika atklāts kinoteātris “Auseklis” un sākās brīvdabas estrādes izbūves darbi. Līdz 1967. gadam pa šaursliežu dzelzceļu pasažierus pārvadāja mazbānītis. 1965. gadā Talsos tika dibināta metālapstrādes rūpniecība “Talsi”, kas savulaik bija slavenākais un lielākais Talsu uzņēmums.

1972. gadā sākās Jauntalsu apbūves un labiekārtošanas darbi. 1976. gadā tika atklāts jaunais Talsu administratīvais centrs, viesnīca un automašīnu stāvlaukums. 1980. gadā darbību sāka arī sporta nams. 60. un 80. gadu laikā norisinājās plaša daudzstāvu māju celtniecība vairākās pilsētas ielās.

Atjaunotās republikas laikā Talsos ar jaunām vēsmām atgriežas baznīcas dzīve – no jauna tiek uzcelta Adventistu baznīca, kā arī tiek rekonstruēts katoļu dievnams. Pārmaiņas ir skārušas it visas pilsētas dzīves jomas, tomēr Talsi vēl joprojām ir saglabājuši tirgotāju pilsētas titulu – šeit cits aiz cita, viena par otru lielāki un krāšņāki arī mūsdienās stāv daudz un dažādi veikali.